Biedrības „Es redzu” aktīvists Georgs Bārda kļuvis par projekta „AccessAbility” seju Jūrmalā

14.05.2017.  

Trešdien, 10. maijā, Jūrmalas pilsētas muzejā ar Zviedrijas vēstnieka, Jūrmalas domes pārstāvju, personu ar invaliditāti NVO un visu interesentu piedalīšanos tika atvērts projekta „AccessAbility” Jūrmalas posms. Par tā seju tika izvēlēts septiņpadsmitgadīgais neredzīgais jūrmalnieks Georgs Bārda, kurš patlaban līderības programmas FLEX ietvaros mācās Minesotā, ASV.

Georgs ir viens no divdesmit astoņiem cilvēkiem ar invaliditāti no Latvijas un Zviedrijas, kuru portretus var apskatīt un dzīves stāstus par līdzvērtīgu pastāvēšanu un iekļaušanos sabiedrībā izlasīt izstādē „Tiesības uz cieņpilnu dzīvi”. Tās fotogrāfi ir Matīss Markovskis (Latvija) un Markuss Marketiks (Zviedrija), bet par izstādes saturu un plašo ar to saistīto programmu parūpējās universālā dizaina eksperte, Latvijas Mākslas akadēmijas LMA asociētā profesore Aija Freimane. Turpat tika izstādīta arī skulpturālā balva – apliecinājums Jūrmalas trešajai vietai prestižajā Eiropas Komisijas konkursā „Pieejamā pilsēta” (Access City) 2017.

„Lai arī pie mums, Zviedrijā, ir daudz sasniegumu vides pieejamības jomā, mēs joprojām daudz diskutējam par šiem jautājumiem, un esmu pārliecināts, lai viss notiktu, nepietiek ar viediem ekspertiem un labiem likumdošanas aktiem. Ir jābūt aktīviem pašiem īpašajiem cilvēkiem un viņus pārstāvošajām organizācijām,” norādījis Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms. Viņš apliecināja, ka Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas institūts ir gatavi arī turpmāk atbalstīt līdzīgus projektus.

Profesore Freimane atgadināja, kā šī ir jau otrā reize, kad izstāde viesojas Jūrmalā. Pirmoreiz tā tika demonstrētā pagajušā gada decembrī NRC „Vaivari”. Līdz atkārtotai pieturai Jūrmalā izstāde jau pabijusi Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un Mūrmuižā, Rīgā un Limbažos. Jūnija sākumā tā atgriezīsises Rīgā, kur tiks eksponēta Latvijas Saeimā, mudinot likumdevēji cītīgāk strādāt pie pieejamības likumdošanas. Tajā pašā laikā izstādes dubultniece atrodas Viļņā, kur to kopā ar līdzīgo Lietuvas materiālu var apskatīt lielas pieejamības konferences dalībnieki un visi, kas interesējas par šo problemātiku. „Tad rudenī turpināsim ar jaunu sparu un ceram, kā mums pievienosies arī tādi jauni aktīvi cilvēki kā jūrmalnieks Georgs Bārda, kuram ir visas dotības, lai izaugtu par, iespējams, Jūrmalas vadītāju,” tā profesore Freimane.

Jūrmalas domes vicemērs Jānis Lediņš un sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Dace Riņķe apliecināja, ka Jūrmalā vienmēr pievērsta īpaša uzmanība Skandināvijas pieredzei, un daudz ko ir arī sasniegts. „Vides pieejamības nodrošināšanai ir vajadzīga starpinstitucionālā sadarbība, lai visi pašvaldības dienesti strādātu šo mērķu sasniegšanai. Vienalga, kādu jaunu pakalpojumu mēs ieviešam, tūlīt pat jāskatās vides pieejamība, nobrauktuves, slīpumi, noejas uz jūru un tā tālāk. Vietu, kur tā būtu nodrošināta pilnībā, nav īpaši daudz. Viena no tām ir Jūrmalas muzejs, tāpēc šodiem mēs te esam. Tāpēc tieši Jūrmala ieguva godpilno trešo vietu Eiropas Komisijas konkursā. Starptautiskā žūrija īpaši uzsvēra Jūrmalas pašvaldības veikumu cilvēku ar īpašām vajadzībām aktīva dzīvesveida veicināšanā,” par paveikto stāstīja Jūrmalas domnieki.

Savukārt Georga mamma un biedrības „Es redzu” vadītāja Aivija Bārda pateicās par sava dēla sasniegumu augsto novērtējumu. Tomēr viņa netaupīja arī skarbus vārdus Jūrmalai vadībai. „Diemžēl ne vienmēr Jūrmalas politiskie vadītāji ir atbalstījuši neredzīgā jaunekļa vajadzības. Labi, ka Georgs nepadevās un, kaut viņam bija liegti asistenta pakalpojumi, pats izmācīja sev suni-pavadoni, kas palīdzēja tikt līdz skolai un pārvietoties pa pilsētu.” Viņa paskaidroja, ka vairākus gadus pašvaldība nodrošināja viņas dēlam asistenta pakalpojumus, tad 2013. gada decembrī neredzīgajam puikam to pēkšņi atņēma, turklāt tieši tajā brīdī, kad notika dzelzceļa staciju rekonstrukcija. „Diemžēl Jūrmalā ir tā, ja pašvaldības darbinieki ir kaut ko izdomājuši, tad tu nekad mūžā nevarēsi pierādīt savu taisnību, pat tiesā. Jo aiz pašvaldības stāv vesels juristu kantoris,” uz problēmu norādīja Jūrmalas pieejamības un iekļaujošās izglītības aktīviste.

Atbildot uz Georga mammas kritiku, Dace Riņķe atzina, ka, lai Jūrmalā saņemtu asistenta pakalpojumu, ir jāiziet normatīvajos aktos paredzētā procedūra. Konkrēti par Georgu Bārdu ir jāparasa konkrētiem speciālistiem. „Ja mamma izdarītu visu noformēšanas darbiņu līdz galam, tad viss būtu kārtībā,” uzskata sociālo un veselības jautājumu komitejas galva.

Turpat Jūrmalas muzejā notika arī pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursi „Universālā dizaina principi grafiskajā un iepakojumu dizainā”, kurus vadīja Andreass Sederboms un Susana Laurina no Zviedrijas pieejamības dizaina biroja FUNKA. Skolotāji apguva izpratni un praktiskas iemaņas, kā īstenot universālā un iekļaujošā dizaina principus grafiskā un iepakojuma dizaina jomā, lai, tos iekļaujot un izmantojot profesionālās izglītības programmās, izglītojamie ņemtu vērā dažādu personu vajadzības, tādējādi palielinot produkta lietojamības aspektus ikvienam cilvēkam.

Izstāde „Tiesības uz cieņpilnu dzīvi” ir apskatāma Jūrmalas pilsētas muzeja otrajā stāvā līdz 28. maijam.

 

022