Citāda Rīga citādā Latvijā. 5. diena

23.03.2017.  

Pēdējo piekto dienu sākām, kā ierasts ar rīta apli un sarunām divatā. Jaunieši dalījās ar saviem nometnes spilgtākajiem brīžiem atceroties, gan izbraucienus, gan sportiskās nodarbības ar 200 bumbiņu spēlēm.

Rīta programmu turpinājām ar deju treniņu, kur jaunieši viens otru kustināja ar skaņām, ko rada. Jauniešu izdoma deju ritmiem, protams, sniedzas no ātriem hiphopīgiem ritmiem līdz statiskām šņākoņām un saraustītiem signāliem. Tā arī katram pāra dejotām bija jāreaģē ar piemērotu deju kustību. Skaņas un kustības sinhronizācija ļauj arī neredzīgajiem atrast interesantākas, kustību formas, kā ikdienā ierasts.

Pirms pusdienu nodarbībā patrenējām dažādas teātra etīžu spēlēšanas metodes, kur jaunieši atcerējās nometnē piedzīvotos brīžus un pārvērta tos, interesantās, dažreiz pārspīlētās, bet ļoti smieklīgās etīdēs. Jaunieši šajā procesā trenējās uzstāties un uzreiz pēc etīdēm stājās pa vienam visu priekšā ar savu individuālo publisko runu par tālāko dzīvi pēc nometnes. Tādā veidā ar uzstādot nākošos mērķus dzīvei.

Pēc pusdienām jaunieši ar neredzīgo meiteni Līvu priekšgalā organizēja muzikālo pēcpusdienu, kur ar dažādiem mūzikas instrumentiem un savām balsīm jaunieši radīja savdabīgu un ļoti skaistu koncerta noskaņu.

Uzreiz pēc tam individuāli jauniešiem bija laiks atvadīties un pateikt paldies par savstarpējajās attiecībās piedzīvoto – pateikt to, kas vēl jāpasaka, gan par vēlēšanos nākotnē atkal satikties, gan vienkāršus komplimentus un atziņas, ko viens no otra guvis.

Pašās beigās pirms projām braukšanas izgājām cauri nometnes izvērtēšanai, kur aplī jauniešus aicinājām novērtēt gan viesu namu, gan programmas daļas. Lielais vairums jaunieši atzina, ka nometne attaisnoja gaidas par cerēto vai pat tās pārspēja ar labāku saturu. Ļoti augstu vērtēja dabas tuvumu un došanos tajā. Prasījās biežāk sporta nodarbības, bet tās kas bija, šķita, gan iekļaujošas, gan pietiekoši interesantas. Līva, protams, atkal atsaucās uz sportu 17:00 no trešās dienas ar 200 plastmasas bumbu spēlēm. Jaunieši atzina meditāciju un publisko runu, kā noderīgas aktivitātes un, ka ar katru nākošo dienu, tie jutās daudz patīkamāk un saliedētāki.

Atgādinu, ka lielākoties jaunieši brauca ar domu labi un produktīvi pavadīt šo nedēļu un iegūt jaunus draugus, tas pavisam noteikti ir sasniegts.

Mērķis labāk un empātiskāk izprast neredzīgo cilvēku ikdienu arī izdevies. Arī pēdējā dienā 3 dalībnieces izvēlējās pavadīt pēdējo dienu nometnē ar apsēju un sajuta šīs dzīves nianses. Redzējām, kā jaunieši jau sāka, lasīt grāmatu priekšā skaļi, tiem kas neredz un tiešām daudz ciešāk turējās, lai atbalstītu ik uz soļa. Tas ir viens no spēcīgākajiem rīkiem, kā saprast šo pasauli un to var ļoti vienkārši pamēģināt – tikai aizver acis.

Jaunieši jau interesējās, kad būs nākošā nometne.