Dienu pirms Ziemassvētkiem tika publicēts raksts Kas Jauns par biedrības Es redzu 2014.- 2016. gadā īstenoto projektu Citāda Latvija.

26.12.2017.  

Dienu pirms Ziemassvētkiem tika publicēts raksts Kas Jauns par biedrības Es redzu 2014.- 2016. gadā īstenoto projektu Citāda Latvija.

Jāsaka,ka tā parādīšanās man nebija pārsteigums,jo šobrīd meklējam jaunus partnerus biedrības projektam Draugs īpašam bērnam,kas tik veiksmīgi startēja pirms gada.

Meklējam jaunus partnerus un mana tēla publiska nomelnošana ir izdevīga,jo iepriekšējie partneri Nodibinājums “BlueOrange Charity”, nav  galīgi norēķinājušies ar biedrību par projekta izmaksām ( kinologu apmaksa,barība suņiem, u.c.) no š.g. aprīļa mēneša  un ar oktobra mēnesi  laužot līgumu.

 “BlueOrange Charity”,  tā bija efektīga pašreklāmas kampaņa uz kuras bāzes tiek vākti ziedojumi un veidots pozitīvais nodibinājuma imidžs – suns un īpašo vajadzību bērns,projekts,ko biedrība ir izauklējusi no mūsu ģimenes  personīgā pieredzes stāsta par Georga un Hēras draudzību.

Griezāmies ar pretenzijām  “BlueOrange Charity”, ,jo radās aizdomās par ziedojumu pamatotību  ,jo biedrībai tika pieprasīta apjomīga reklāma no nodibinājuma puses .

Nodibinājuma vadība reaģēja uz mūsu pretenzijām ar piedāvājumu ,ka mēs klusējam par viņu pārkāpumiem,bet viņi nepublicē kādu  nezināmu uz to brīdi kompromatu par biedrību.

Materiāls norvēģu valodā   tika izsūtīts projektā iesaistītajiem dalībniekiem  uzreiz pēc tam,kad griezos fondā ar oficiālu pretenziju.Sazinoties ar raksta autoru,viņš noliedza savu līdzdalību ,nosūtot mani pie citiem kolēģiem.

Esmu neizpratnē par Kas Jauns publikāciju,jo tās autorei Ingai Papardei nosūtīju visus dokumentus ar komentāriem par šī projekta gaitu un situāciju,kāda tā izveidojusies šobrīd.

Tā kā raksta teksts ir pretrunā ar patiesību publicējam savu skaidrojumu un iespēju iepazīties ar dokumentiem un projektu Citāda Latvija materiāliem mūsu mājas lapā www.esredzu.lv ,kam esam saistībā ar šo notikumu izveidojuši atsevišķu sadaļu,jo esam pilnīgi pārliecināti,ka neko pretlikumīgu neesam veikuši.

Projekts Citāda Latvija ir pilnībā realizēts. Tā būtība bija 3 iekļaujošas nometnes Latvijā,pieredzes braucieni uz Norvēģiju un Krieviju iekļaujošā sporta neredzīgiem jauniešiem sakarā un šīs jomas speciālistu  viesošanās nometnēs.

Visas projekta aktivitātes ir uzskatāmi redzamas mūsu mājas lapā no to realizēšanas brīža,par tām bija plaša preses un mēdiju interese un iesāktās idejas tiek realizētas mūsu  nometnēs,ko šī projekta iespaidā regulāri organizējam mūsu iekļaujošās nometnes dažādās Latvijas vietās.
SIF atskaites ir ļoti skurpulozas ,finansējums tiek piešķirts tikai saņemot detalizētu finanšu un tematisko atskaiti par iepriekšējā finansējuma izlietošanu.Lai pilnībā nodotos projekta aktivitātēm,kas saistās ar neredzīgu jauniešu iespējām nodarboties ar sportu algojām biroju DAJO,kas
tās veica. Biedrībai strādājot pie šī projekta ir jāiegulda arī
savi līdzekļi,un ja ilgtermiņā netiek saņemts finansējums sākas
problēmas. Diemžēl SIA DAJO netika galā ar saviem pienākumiem un,lai arī birojam bijām jau samaksājuši 2000 eiro.
Bijām spiesti nomainīt cilvēku,kas strādā pie atskaitēm SIF. Atskaites tika iesniegtas, tās no SIF tika arī
pieņemtas un akceptētas. Sākoties konfliktam ar SIA DAJO, bija jāsākas pēdējai projektā paredzētajai nometnei ,projekts praktiski bija pabeigts.

SIA DAJO tas nepatika,jo viņi bija pārliecināti,ka netiksim paši galā un,lai parādītu savu varenību tika no DAJO puses iesniegta prasība policijā,kā rezultātā SIF projektu bija jāaptur,mēs nevarējām saņemt gala finansējumu un sākās visas šīs peripetijas.
Diemžēl tāda ir realitāte ar ko saskaras biedrības,kas pamatā ir balstītas uz savas pieredzes un ideju popularizēšanu.Mums nav kapacitātes patstāvīga jurista un grāmatveža algošanai,to piesaistei tikai uz projekta laiku,kam ir iegūts finansējums,bet situācijas ,kur nepieciešama jurista klātbūtne ir mūsu ikdiena. Tā mēs esam vieglais mērķis ar ko praktiski var darīt ko grib.
Šobrīd ir Ziemassvētku laiks un gribu vērsties ar lūgumu par izpratni situācijām,kurām bijis jāiet cauri šajos gados vienai audzinot Georgu.
Par auklēm,kuras zināja,ka nedošu Georgu internātā un man prasīja 5.eiro stundā ,pat vairāk,arī naktīs,kad bērns gulēja,jo bieži biju komandējumos. Man vienkārši bija jāstrādā. Un pirms 10 gadiem par asistentiem īpašo vajadzību cilvēkiem mēs varējām tikai sapņot. Tādēļ,kad Jūrmalas Dome to Georgam noņēma vispār ,mēs bijām jau pieraduši dzīvot arī bez tā.
Tas ir mans stāsts,kā audzis un par personību veidojies Georgs. Mēs nemīlam runāt par problēmām,jo sabiedrībai ir vajadzīgs veiksminieks,bet tikai veiksminieki zina,kas slēpjas aiz fasādes,kāds izmisums un bezcerība ,kas vienkārši ir jāpārvar un smaidot jāiet tālāk.
Tā esmu audzinājusi arī Georgu,neiet pastieptu roku,mācīties un arī cīnīties. Jo dzīvē ir viss un ceļš uz uzvarām nav rozēm kaisīts.:)
Par visu,kas manā dzīvē ir noticis ,esmu gatava atbildēt,jo uzvarēt var tikai nebaidoties nosaukt lietas īstajos vārdos.. Tas ko mēs esam izdarījuši šajos gados ir redzams mūsu mājas lapā. Par grūtībām,kas bijušas ejot šo ceļu,ja ļoti gribat zināt varu arī pastāstīt,bet nemīlu žēloties ,man nepaliek vieglāk,var vienkārši nolaisties rokas to atceroties,bet labāk un prātīgāk ir iet uz priekšu.
Tādēļ tagad jau publiski lūdzu Labdarības fondu pabeigt visas saistības ar biedrību Es redzu un nekariķēt projektu Draugs īpašam bērnam vienpusēji pārveidojot mūsu logo un virspusēji spēlējoties ar mūsu idejām,kas dzimušas skarbos apstākļos.
Arī projekta Draugs īpašam bērnam aizsākumi ir visai dramatiski,redzu,ka šobrīd ar tiem jāiepazīstina abu situāciju skaidrošanas kontekstā.
Kad 2015. gada nogalē veidojās konflikts ar SIA DAJO par  SIF projekta atskaitēm,kam sekoja viņu darbības,lai projektu apturētu,arī Jūrmalas Labklājības pārvalde noņēma Georgam asistenta pakalpojumu. Jūrmalā notika dzelzceļa rekonstrukcija,būvdarbi ,bet Georgs bija iemācījies pats patstāvīgi braukt ar vilcienu.Katru reizi šis ceļš remonta apstākļos neredzīgam bērnam bija cits,bet uz skolu,uz nodarbībām bija jāiet,dzīve nevarēja apstāties. Man sākās bezjēdzīga ņemšanās ar situācijas risināšanu cenšoties glābt SIF projektu. Georgs ar vilcienu praktiski brauca viens pats. Viņš zināja ceļu un zināja,ka man ir jāstrādā.
Bet to,ka viņš iet viens pats ievērojis bija arī kaimiņos dzīvojošs slims cilvēks (narkomāns),kurš uzskatīja,ka patiesībā Georgs redz un mēs ar viņu vienkārši krāpjam cilvēkus. Sākās draudi nogalināt gan viņu ,gan mani. Iejaucās policija,bet mēs visi zinām,cik spējīga ir mūsu policija. Vienīgais no kā šis slimais cilvēks baidījās bija Georga suns Hēra. Viņi sāka visur iet kopā.
Georgs ļoti labi nokārtoja eksāmenus Vaivaru pamatskolā,uzvarēja ASV Vēstniecības konkursā par iespēju mācīties Amerikā un 2016.gada 8.jūlijā. izbrauca no Latvijas.
Atviegloti uzelpoju,jo viņš bija glābts. Es atceroties visu,ko Hēra darījusi viņa dzīvē uzsāku projektu Draugs īpašam bērnam ,kas šodien ir sabiedrībā mīlēts un ļoti vajadzīgs. Georgam nekad neviens nav apmaksājis viņa sunim kinologu,arī savu suni viņš baro pats,bet kad  “BlueOrange Charity”  pārstāja maksāt par projektā iesaistītajiem suņiem,nauda beidzās arī biedrībai,viņš  uzņēmās atbildību un maksāja par tiem no saviem ietaupījumiem,kas bija paredzēti mācībām ASV. Pateicoties savām ļoti labajām sekmēm,viņam ASV puse  ir nodrošinājusi turpmāko vidusskolas izglītību bez maksas,sedzot tikai oficiālo dokumentu kārtošanas procedūru.
Mums šis laiks,cenšoties iet iekļaujošās izglītības ceļu Latvijā,kad tika atteikta iespēja mācīties R3Ģ nav bijis viegls,bet nemākam žēloties. Varbūt ,ka dažreiz tomēr vajag.:)
Ir Ziemassvētki un gribu dalīties – arī  ja visa Pasaule ir pret Tevi,tici savam ceļam pie Dieva,ko ejam šeit savā dzīvē uz zemes! :) Esmu iemācījusies mīlēt savus ienaidniekus,viņi ir likuši strādāt un sasniegt to,ko parastā situācijā nav iespējam.:)
Lai svētīgs Ziemassvētku laiks!
Cieņā,
Aivija Bārda.