Iekļaujošajā nometnē Pasaule visiem Latvijā arī mūsu cilvēki

14.07.2017.  

            Jūnija un jūlija mijā Amatas novada Spāres muižā pie Āraišu ezera noslēdzās starptautiskā iekļaujošā jauniešu nometne Pasaule visiem Latvijā bērniem ar īpašām vajadzībām. Tās dalībnieki bija no dažādām Latvijas vietām, tāpat Krievijas un ASV. Starp viņiem bija arī Elīna Ozola no Liepupes pagasta. Nometnē darbojās un nodarbības vadīja limbažniece fotogrāfe un kinoloģe Marenda Zapoļska, bet paraugnodarbības ar dažādu šķirņu suņiem vadīja Latvijas Kinoloģiskās federācijas eksperti, arī limbažniece kinoloģe Ilze Zvaigzne. Nometni rīkoja neredzīgo un citu personu ar invaliditāti integrācijas biedrība Es redzu un tās valdes priekšsēdētāja Aivija Bārda kopā ar labdarības organizācijām un Amatas novada domi.

Pasākuma rīkotāja un biedrības Es redzu dvēsele A. Bārda stāsta, ka nometnē bija iecerēts uzņemt 25 īpašos bērnus un jauniešus, bet ieradās 42, jo interese pieaugusi. Šādas iekļaujošās nometnes biedrība rīko kopš 2015. gada. – Nometne visiem ļoti patīk, tādēļ dalībnieki pie mums brauc pat no tālām vietām. Atmosfēra šeit ir ļoti laba un emocijas kolosālas, – teic sarunbiedre. Viņa vērtē, ka bērniem ar īpašām vajadzībām visgrūtākais ir laiks, kad viņi top par pusaudžiem un jauniešiem, kad gribas draugus un iederēties. – Mums izdodas šo posmu padarīt patīkamu.

Nometnes dalībniekus gaidīja dažādas aktivitātes un nodarbes. Pie bērniem un jauniešiem viesojās sportisti, fotogrāfi, kinologi, zāļu sievas, folkloras kopas un daudzi citi. – Pirmo reizi pie mums pastāvīgi dzīvoja folkloristi. Folkloras spēks ir neaprakstāms! Dalībniekiem patika pirts un zālīšu mācības. Tā bija paaudžu saišu stiprināšana un zināšanu pārmantošana, – vērtē A. Bārda. Elīnai no Liepupes pagasta tieši nometnes laikā apritēja 17 gadu. – Cik viņa bija priecīga, kad puiši viņu cēla gaisā! Un kā viņa lēca danču vakarā! – priecājas Aivija, piebilstot, ka meitenei ir kustību traucējumi. Elīnas mamma Sanita, paužot meitas sajūsmu par aizvadīto nometni, ir pateicīga biedrībai un tās vadītājai. – Meita joprojām ar prieku atceras plašo un interesanto programmu. Elīna nometnē pirmoreiz bija bez vecākiem. Tas ļāva viņai aptvert, cik daudz var izdarīt pati, un arī to uzdrošināties. Tas bija labi, ka par asistentiem nometnē bija jauniešu vienaudži, kuriem bija iespēja būt kopā ar īpašajiem bērniem un jauniešiem. Turklāt meitai ir veicies – pateicoties izglītības iestāžu un Salacgrīvas novada domes pretimnākšanai, viņai ir iespēja mācīties parastā skolā – pirms tam Liepupes, tagad Salacgrīvas vidusskolā.

Biedrības Es redzu paspārnē sadarbībā ar labdarības fondu BlueOrange Charity izlolots vēl viens skaists projekts – Draugs īpašam bērnam. Tā laikā Latvijas bērniem ar īpašām vajadzībām par saziedoto naudu tiek sagatavoti suņi-pavadoņi, kas dzīvos kopā ar jaunajiem saimniekiem no kucēna vecuma. Atbilstošus kucēnus, kas kopš mazām dienām parādījuši konkrētajam bērnam piemērotas rakstura īpašības, palīdz atrast Es redzu eksperti. Šī projekta celmlauži ir A. Bārdas dēls Georgs un viņa garspalvainā vācu aitu kucīte Hēra, ko puisis kā pavadoni pats apmācījis un pielāgojis savām vajadzībām. Stāsts par Georgu ir īpašs. Puisēns kļuva akls, mācoties 1. klasē. Pateicoties mammai Aivijai un skolas vadības pretimnākšanai, viņš mācījās nevis specializētajā, bet parastā skolā – Vaivaru pamatskolā. Kad zēnam bija 10 gadu, viņš sadraudzējās ar kaimiņu un viņa garspalvaino vācu aitu suni. Georgs izlūdzās vecākiem arī sev mājdzīvnieku. Un tā ģimenē ienāca Hēra. Suns pavadīja zēnu it visur – uz skolu, dažādām nodarbēm, jo puisis ir sportiski ļoti aktīvs. – To, ka viņš ir neredzīgs, nometnē nojaust ļāva tikai melnās brilles uz acīm. Viņš ir kolosāli spējis adaptēties. Par to liels paldies Hērai, – uzskata Marenda. Šobrīd, pateicoties šim projektam, sev piemērotus kucēnus ieguvuši jau vairāki bērni Latvijā. Saistībā ar šo projektu savu zeltainā retrīvera kucēnu gaida arī E. Ozola. Metiens gaidāms augusta sākumā. – Viņa bija šo sunīti nosapņojusi. Elīna kopā ar ģimeni jau bija devusies apciemot kucēna mammu Lisandru, kura ir ļoti atraktīva. Cerams, arī kucēni būs tādi paši, – teic A. Bārda. Elīnas mamma atklāj, ka sapnis par zelta retrīveru meitai ir jau pāris gadu. Sanita apzinājās, ka suns-pavadonis ir dārgs prieks, bet nolēmusi, ka kādreiz to varēs atļauties. Un tad nejauši viņa uzzināja par Es redzu un tās projektu. – Tā ir gluži kā dāvana, nokritusi no debesīm! Elīnai suns būs ne tikai terapeits, bet arī draugs. Daudz esam lasījušas par to. Fantastiski, ko suns var cilvēka labā izdarīt! – teic S. Ozola.

  1. Zapoļska Es redzu aktivitātēs iesaistījās ziemā. Zinot, ka viņas hobijs ir fotografēt suņus, limbažnieci uzaicināja to darīt. Marenda lielākoties fotografē projektā Draugs īpašam bērnam iesaistītos bērnus, jauniešus un viņu suņus. Šis ir viņas sirdsdarbs. – Pēdējā pusgadā, kopš fotografēju bērnus ar viņu kucēniem, esmu novērojusi fantastisku izaugsmi. Viņi emocionāli atplaukuši un burtiski staro! Kolosāli, kā bērni ir pārņemti ar saviem suņiem! Suns viņiem ir labs terapeits, – spriež sarunbiedre. Iesaistīšanās vienā nometnes dienā viņai bija patīkama atkalsatikšanās ar šiem un citiem bērniem un jauniešiem. – Viņi visi mani tā sagaidīja un, kā nu katrs varēja, metās ap kaklu. Mums izveidojušās sirsnīgas attiecības, – teic Marenda. Viņa novērtēja, ka nometnē esošo bērnu vidū ir lieli talanti – ģitāras spēlētāji, dzejnieki, dziedātāji, amatnieki un vēl, un vēl. – Ja Dieviņš kādam bērnam kaut ko atņēmis veselības ziņā, vietā iedevis īpašu talantu. Piemēram, nometnē bija puisis, kurš, būdams akls, Liepājā strādā par gidu. Apbrīnojami! Limbažniece novērtē, ka gan nometne, gan četrkājainais draugs īpašam bērnam ir ļoti skaista un laba iniciatīva un cer, ka tā attīstīsies.

Nometnes rīkotāja A. Bārda atzīst, ka šis pasākums, kurā iesaistās arī veselie jaunieši, ir labs veids, kā parādīt, ka dzīvespriekā kūsājošie jaunieši ar īpašām vajadzībām dzīvo pilnvērtīgu dzīvi un neatpaliek spēlēs un mācībās no saviem vienaudžiem. Šī nometne vēl vairāk sniedz viņiem pārliecību par savu varēšanu. Viņas dēls Georgs kopā ar citu jaunieti ar īpašām vajadzībām Amatas novadā iecerējuši izveidot tūrisma taku neredzīgiem cilvēkiem. – Ir jāsaprot, ka agrāk vai vēlāk bērnam būs jādzīvo pašam, un viņš ir jāpalaiž, jāļauj darīt to, ko pats iecerējis, – spriež Es redzu vadītāja.

Līga LIEPIŅA,

Foto no Marendas ZAPOĻSKAS albuma

Foto: Ivo e-pastā, nosūtīts 11. jūlijā/ Limbažniece fotogrāfe Marenda Zapoļska (otrā no labās) kopā ar nometnes Pasaule visiem Latvijā dalībniekiem, arī Elīnu Ozolu (aizmugurē vidū) no Liepupes pagasta un rīkotāju Aiviju Bārdu (pirmā no kreisās)

 

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksta “Auseklis”.