Latvijas foto projekts ar zirgiem un arhitektūru Baikāla paralimpiskajā jāšanas festivālā

06.07.2015.  

kolontitul

Informācija presei

03.07.2015

Latvijas foto projekts ar zirgiem un arhitektūru Baikāla paralimpiskajā jāšanas festivālā

2015. gada 7. jūlijā pilsētas Tihomirovu fonda Izjādes centrā, kas atrodas pie Irkutskas (Krievija) Otrā Starptautiskajā Baikāla paralimpiskā jāšanas festivāla ietvaros tiks atverta foto izstāde “Kuldīga – Irkutska. Zirgi”. Atklāšanas ceremonijā piedalīsies Irkutskas apgabala un rajona, kā arī Irkutskas pilsētas vadītāji, sacensību dalībnieki un daudz interesentu. Tajā apskatāmi darbi, kas ir izpildīti foto kolāžas tehnikā, pēc izstādes paliks Irkutskas zemē Tihomirovu fondā rīcībā.
Izstādē apskatamie attēli tika taisīti 2014. gada sienas kalendārim, kas bija veltīts Starptautiskajam paralimpiskās jāšanas festivālam, par kura norises vietu tika izvēlēta Latvijas mazpilsēta Kuldiīga. No organizatoriem neatkarīgu iemeslu dēļ paralimpiskais jāšanas festivāls Kuldīgā pagaidām sarīkot neizdevās. Bet kalendārs, kurā “visskaistāko un gudrāko dzīvnieku” foto attēli ir publicēti blakus platākajam Eiropas ūdenskritumam, vecajam velvju tiltam, koka mājām ar durvju kokgriezumiem un dakstiņu jumtiem, dievnamiem un svaigi izmazgāto veļu — kļuva par sensāciju. Zirgmīļi un tie, kas interesējas par arhitektūru, kārināja lapas ar zirgiem un Kuldīgas arhitektūras un dabas ainavām, kā atsevišķus mākslas darbus.
Projekta iniciatore Baltijas Arhitektūras centra un Neredzīgo integrācijas biedrības “Es redzu” vadītāja Aivija Bārda savienoja šajā projektā mīlestību pret savu dzimto pilsētu un piecpadsmitgadīgo neredzīgo dēlu Georgu, kas nodarbojas ar jāšanas sportu. Pirmajā Starptautiskajā Baikāla paralimpiskajā jāšanas festivālā, kas notika 2013. gadā, Georgs Tadejs Bārda ieņēma uzreiz 1. un 2. vietas dažādās disciplīnās. Viņu sagatavoja sacensībām vadošā paralimpiskās jāšanas trenere no Irkutskas Darja Tihomirova. Viņa savulaik atbrauca uz Latviju, šeit apprecējās un palika dzīvot. Savukārt Krievijas Arhitektu savienības Irkutskas organizācijas valdes priekšsēdētāja, arhitektūras žurnāla “Проект Байкал” dibinātāja Jeļena Grigorjeva ieradās Kuldīgā uz konferenci par koka arhitektūru un uz visu mūžu iemīlējas mazpilsētā pie Ventas. “Šajā projektā savijās cilvēku likteņi, emocijas un profesionālās intereses, daba un arhitektūra, sirmais mantojums un jaunākās tendences sporta, sociālās sfēras, kā arī dizaina un fotogrāfijas attīstībā. Šeit ir daudz laimīgu sakritību, bet nav nekā nejauša”, – ir pārliecināta Aivija Bārda.
Zirgu fotografēšanu veica viena no labākajām Krievijas animalistikas žanra meistarēm Ksenija Rimska, kas piedalās projektos visā pasaulē. Kuldīgas vēsturisko mantojumu iemūžināja arhitektūras fototogrāfi, kas sadarbojas ar Baltijas Arhitektūras centru, tai skaitā Slava Gelio (Novosibirska) un Den Marino (Jekaterinburga, Ņujorka), kā arī virkne Latvijas fotogrāfu. Ņemot par pamatu viņu veikumu grafiskais dizainers Olga Belolipska (Maskava) radīja 12 attēlus, kurus, reiz ieraugot, nevar aizmirst. “Es uzskatu, ka dizainera radošās darbības augļiem ir jānes pozitīvisma, prieka, iedvesmas un pārdomu lādiņš. Kuldīgas projekts ļāva man atvērt sevī jaunas iespējas, prasmes un idejas. Un pats galvenais – tas sniedz palīdzību tiem cilvēkiem, kam tiešām to vajag!” – dalījās iespaidos Krievijas grafiskā dizaina uzlecošā zvaigzne.
Kuldīgas vēsturiskais centrs ir slavens ar savu viduslaiku ielu tīklu un apbūves ansambli, kurā ietilpst baroka, klasicisma un citu stilu ēkas,kas veido unikālu simbiozi ar apkārtējo dabu. Bet Kuldīga neatpūšas uz mūžības lauriem. Vecpilsēta joprojām paliek par vietu, kur notiek visi vietējie, un dažreiz arī starptautiskie, pasākumi. Tāpēc nepārsteidz, ka tieši Kuldīgas vēsturiskais centrs Ventas upes ielejā ir iekļauta Latvijas Nacionālajā UNESCO sarakstā. Kārtējais pašvaldības un vietējo iedzīvotāju mērķis ir Kuldīgas iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Baltijas Arhitektūras centrs tika izveidots 2004. gada jūlijā, lai veicinātu kvalitatīvās arhitektūras popularizēšanu un radošas apmaiņas, kā arī stiprināt profesionālas saites starp Latvijas un Krievijas, kā arī citu NVS valstu, arhitektiem un dizaineriem. BAC ir organizējis Krievijas arhitektūras dienas Latvijā, vairākās diskusijas, konkursus, izstādes un citus pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt kontaktus starp abām valstīm arhitektūras un dizaina jomā. Kā arī popularizēt Baltijas arhitektu un dizaineru veikumu Krievijā un citās NVS valstīs, savukārt Krievijas arhitektu un dizaineru sasniegumus Baltijas un citās ES valstīs.
Baltijas Arhitektūras centra preses dienests (+371 26482718)

kolontitul

50х70_4 [50%]

50х70_5 [50%]

50х70_2 [50%]

50х70_1 [50%]

50х70_11 [50%]

50х70_3 [50%]

50х70_6 [50%]

50х70_8 [50%]

50х70_12 [50%]

50х70_7 [50%]

50х70_9 [50%]

50х70_10 [50%]